B / byssĭnus
adjective greek

byssĭnus

fem. byssĭna · neut. byssĭnum
= βύσσινος
made of byssus; a garment of byssus;
made of byssus: linum, Plin. 19, 1, 4, § 21: vestis, App. M. 11, p. 269, 10; Isid. Orig. 19, 22, 15: opus, Dig. 39, 5, 16, § 7.—Subst.: byssĭnum, i, n. (sc. opus), a garment of byssus; trop.: vestite vos serico probitatis, byssino sanctitatis, purpură pudicitiae, Tert. Cult. Fem. 13; Vulg. 2 Par. 5, 12 al.